abondar

< abondo
  1. v i Ser suficiente. Ex: Con cinco mil pesetas abonda para pagarlle ó fontaneiro.

Sinónimos

Confrontacións

Citas

  • Con cinco mil pesetas abonda para pagarlle ao fontaneiro.
Verbo: abondar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abondo

abondas

abonda

abondamos

abondades

abondan

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abondaba

abondabas

abondaba

abondabamos

abondabades

abondaban

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abondei

abondaches

abondou

abondamos

abondastes

abondaron

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abondara

abondaras

abondara

abondaramos

abondarades

abondaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abondarei

abondarás

abondará

abondaremos

abondaredes

abondarán

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abondaría

abondarías

abondaría

abondariamos

abondariades

abondarían

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abonde

abondes

abonde

abondemos

abondedes

abonden

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abondase

abondases

abondase

abondasemos

abondasedes

abondasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abondar

abondares

abondar

abondarmos

abondardes

abondaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

abonda

-

-

abondade

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abondar

abondares

abondar

abondarmos

abondardes

abondaren

Xerundio

abondando

Participio

abondado

abondada

abondados

abondadas