irrogar

< lat irrogāre
  1. v t Causar un dano ou un prexuízo.
Verbo: irrogar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irrogo

irrogas

irroga

irrogamos

irrogades

irrogan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irrogaba

irrogabas

irrogaba

irrogabamos

irrogabades

irrogaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irroguei

irrogaches

irrogou

irrogamos

irrogastes

irrogaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irrogara

irrogaras

irrogara

irrogaramos

irrogarades

irrogaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irrogarei

irrogarás

irrogará

irrogaremos

irrogaredes

irrogarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irrogaría

irrogarías

irrogaría

irrogariamos

irrogariades

irrogarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irrogue

irrogues

irrogue

irroguemos

irroguedes

irroguen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irrogase

irrogases

irrogase

irrogasemos

irrogasedes

irrogasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irrogar

irrogares

irrogar

irrogarmos

irrogardes

irrogaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

irroga

-

-

irrogade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

irrogar

irrogares

irrogar

irrogarmos

irrogardes

irrogaren

Gerundio

irrogando

Participio

irrogado

irrogada

irrogados

irrogadas