cabalgar

< lat v caballicāre ‘montar a cabalo’
  1. v i Andar ou montar sobre as costas dunha cabalaría. Tm v t.
  2. v i Estar colocado sobre algo na mesma posición na que se está sobre un cabalo. Tm v t.

Sinónimos

Confrontaciones

Citas

  • O neno cabalgaba sobre unha cadeira cando xogaba aos vaqueiros, Cabalgou moitas veces o pao que serve para cruzar o río
  • O xinete cabalgou o cabalo gañador da carreira, O home cabalgou durante horas e horas
Verbo: cabalgar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalgo

cabalgas

cabalga

cabalgamos

cabalgades

cabalgan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalgaba

cabalgabas

cabalgaba

cabalgabamos

cabalgabades

cabalgaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalguei

cabalgaches

cabalgou

cabalgamos

cabalgastes

cabalgaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalgara

cabalgaras

cabalgara

cabalgaramos

cabalgarades

cabalgaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalgarei

cabalgarás

cabalgará

cabalgaremos

cabalgaredes

cabalgarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalgaría

cabalgarías

cabalgaría

cabalgariamos

cabalgariades

cabalgarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalgue

cabalgues

cabalgue

cabalguemos

cabalguedes

cabalguen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalgase

cabalgases

cabalgase

cabalgasemos

cabalgasedes

cabalgasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalgar

cabalgares

cabalgar

cabalgarmos

cabalgardes

cabalgaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

cabalga

-

-

cabalgade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

cabalgar

cabalgares

cabalgar

cabalgarmos

cabalgardes

cabalgaren

Gerundio

cabalgando

Participio

cabalgado

cabalgada

cabalgados

cabalgadas