barbuñar

< barbuña
  1. v i Caer chuvia moi miúda e fina. Ex: Metín a palla no cuberto cando empezou a barbuñar.

Citas

  • Metín a palla no cuberto cando empezou a barbuñar.

Palabras veciñas

Verbo: barbuñar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuña

-

-

-

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñaba

-

-

-

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñou

-

-

-

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñara

-

-

-

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñará

-

-

-

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñaría

-

-

-

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñe

-

-

-

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñase

-

-

-

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñar

-

-

-

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

%

-

-

%

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñar

-

-

-

Xerundio

barbuñando

Participio

barbuñado

barbuñada

barbuñados

barbuñadas