barbuñar

< barbuña
  1. v i Caer chuvia moi miúda e fina. Ex: Metín a palla no cuberto cando empezou a barbuñar.

Citas

  • Metín a palla no cuberto cando empezou a barbuñar.

Palabras vecinas

Verbo: barbuñar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuña

-

-

-

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñaba

-

-

-

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñou

-

-

-

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñara

-

-

-

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñará

-

-

-

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñaría

-

-

-

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñe

-

-

-

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñase

-

-

-

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñar

-

-

-

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

%

-

-

%

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barbuñar

-

-

-

Gerundio

barbuñando

Participio

barbuñado

barbuñada

barbuñados

barbuñadas