barruzar

< barruzo
  1. v i Caer barruzo. Ex: En Compostela adoita barruzar en outono.

Citas

  • En Compostela adoita barruzar en outono.
Verbo: barruzar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruza

-

-

-

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruzaba

-

-

-

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruzou

-

-

-

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruzara

-

-

-

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruzará

-

-

-

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruzaría

-

-

-

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruce

-

-

-

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruzase

-

-

-

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruzar

-

-

-

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

%

-

-

%

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barruzar

-

-

-

Gerundio

barruzando

Participio

barruzado

barruzada

barruzados

barruzadas