turbar

< lat turbāre ‘axitar’
  1. v t Facer que un líquido perda a súa transparencia, ou que o ceo se cubra de nubes.
  2. v t Provocar a perda da tranquilidade.
  3. v pron Perder o ceo ou un líquido a súa claridade e transparencia.
  4. v pron Alterarse o ánimo de tal xeito que impide falar ou reaccionar.

Sinónimos

Citas

  • A marea turbou as augas do río
  • O ceo turbouse ao solpor
  • Turbouno con tanto berro
  • Turbouse ao escoitar aquelas palabras
Verbo: turbar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbo

turbas

turba

turbamos

turbades

turban

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbaba

turbabas

turbaba

turbabamos

turbabades

turbaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbei

turbaches

turbou

turbamos

turbastes

turbaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbara

turbaras

turbara

turbaramos

turbarades

turbaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbarei

turbarás

turbará

turbaremos

turbaredes

turbarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbaría

turbarías

turbaría

turbariamos

turbariades

turbarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbe

turbes

turbe

turbemos

turbedes

turben

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbase

turbases

turbase

turbasemos

turbasedes

turbasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbar

turbares

turbar

turbarmos

turbardes

turbaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

turba

-

-

turbade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

turbar

turbares

turbar

turbarmos

turbardes

turbaren

Gerundio

turbando

Participio

turbado

turbada

turbados

turbadas