abrigar

< lat aprīcāre ‘quecerse co calor do sol, abrigarse do frío’
  1. v t Gorecer do frío ou das severidades do tempo. Tm abs. Tm v pron.
  2. v t Ter esperanzas, sospeitas ou desexos de que algo se cumpra.

Sinónimos

Citas

  • Abrigáronse da chuvia baixo o balcón da casa
  • As cortes abrigaban o rabaño nos días crus de inverno
  • Despois de dous anos aínda abrigaban a ilusión de que a sorte lles chegase á porta
  • Ó chegar do mar abrigaron as gamelas no porto
  • Perderon toda a colleita de albariño por non abrigar as videiras a tempo
Verbo: abrigar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abrigo

abrigas

abriga

abrigamos

abrigades

abrigan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abrigaba

abrigabas

abrigaba

abrigabamos

abrigabades

abrigaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abriguei

abrigaches

abrigou

abrigamos

abrigastes

abrigaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abrigara

abrigaras

abrigara

abrigaramos

abrigarades

abrigaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abrigarei

abrigarás

abrigará

abrigaremos

abrigaredes

abrigarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abrigaría

abrigarías

abrigaría

abrigariamos

abrigariades

abrigarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abrigue

abrigues

abrigue

abriguemos

abriguedes

abriguen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abrigase

abrigases

abrigase

abrigasemos

abrigasedes

abrigasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abrigar

abrigares

abrigar

abrigarmos

abrigardes

abrigaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

abriga

-

-

abrigade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abrigar

abrigares

abrigar

abrigarmos

abrigardes

abrigaren

Gerundio

abrigando

Participio

abrigado

abrigada

abrigados

abrigadas