ficar

< lat *figicāre, de figĕre ‘fixar’
  1. v i quedar.
  2. v i Deixar de vivir.

Sinónimos

Citas

  • Choraron moito cando ficou o can
Verbo: ficar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

fico

ficas

fica

ficamos

ficades

fican

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

ficaba

ficabas

ficaba

ficabamos

ficabades

ficaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

fiquei

ficaches

ficou

ficamos

ficastes

ficaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

ficara

ficaras

ficara

ficaramos

ficarades

ficaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

ficarei

ficarás

ficará

ficaremos

ficaredes

ficarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

ficaría

ficarías

ficaría

ficariamos

ficariades

ficarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

fique

fiques

fique

fiquemos

fiquedes

fiquen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

ficase

ficases

ficase

ficasemos

ficasedes

ficasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

ficar

ficares

ficar

ficarmos

ficardes

ficaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

fica

-

-

ficade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

ficar

ficares

ficar

ficarmos

ficardes

ficaren

Gerundio

ficando

Participio

ficado

ficada

ficados

ficadas