afuracar

< furaco
  1. v t Facer furados. Ex: Xogando co cigarro afuracou o pano.

Sinónimos

Citas

  • Xogando co cigarro afuracou o pano.
Verbo: afuracar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuraco

afuracas

afuraca

afuracamos

afuracades

afuracan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuracaba

afuracabas

afuracaba

afuracabamos

afuracabades

afuracaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuraquei

afuracaches

afuracou

afuracamos

afuracastes

afuracaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuracara

afuracaras

afuracara

afuracaramos

afuracarades

afuracaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuracarei

afuracarás

afuracará

afuracaremos

afuracaredes

afuracarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuracaría

afuracarías

afuracaría

afuracariamos

afuracariades

afuracarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuraque

afuraques

afuraque

afuraquemos

afuraquedes

afuraquen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuracase

afuracases

afuracase

afuracasemos

afuracasedes

afuracasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuracar

afuracares

afuracar

afuracarmos

afuracardes

afuracaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

afuraca

-

-

afuracade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afuracar

afuracares

afuracar

afuracarmos

afuracardes

afuracaren

Gerundio

afuracando

Participio

afuracado

afuracada

afuracados

afuracadas