aflixir

< lat affligĕre ‘golpear contra algo, abater’ fligere ‘golpear’
  1. v t Producir sufrimento moral en xeral.
  2. v pron Sentirse fortemente dolorido por unha desgraza ou un mal.

Antónimos

Confrontaciones

Citas

  • A súa situación laboral aflixíao a cotío
  • Aflixiume ter que recoñecer a súa culpabilidade
Verbo: aflixir
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixo

aflixes

aflixe

afliximos

aflixides

aflixen

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixía

aflixías

aflixía

aflixiamos

aflixiades

aflixían

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixín

aflixiches

aflixiu

afliximos

aflixistes

aflixiron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixira

aflixiras

aflixira

aflixiramos

aflixirades

aflixiran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixirei

aflixirás

aflixirá

aflixiremos

aflixiredes

aflixirán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixiría

aflixirías

aflixiría

aflixiriamos

aflixiriades

aflixirían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixa

aflixas

aflixa

aflixamos

aflixades

aflixan

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixise

aflixises

aflixise

aflixisemos

aflixisedes

aflixisen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixir

aflixires

aflixir

aflixirmos

aflixirdes

aflixiren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

aflixe

-

-

aflixide

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aflixir

aflixires

aflixir

aflixirmos

aflixirdes

aflixiren

Gerundio

aflixindo

Participio

aflicto/aflixido

aflicta/aflixida

aflictos/aflixidos

aflictas/aflixidas