reavivar

reavivar

re- + avivar

v t

Facer máis vivo e intenso. Tm v pron.

Ex: Hai que reavivar o lume, Faille falta tempo para que se reaviven os seus recordos.

Citas

  • Hai que reavivar o lume, Faille falta tempo para que se reaviven os seus recordos.

Palabras veciñas

reato reavivador -ra reavivamento reavivar reaxina reazas rebada
Conxugar
VERBO reavivar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavivo
reavivas
reaviva
reavivamos
reavivades
reavivan
Pretérito imperfecto Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavivaba
reavivabas
reavivaba
reavivabamos
reavivabades
reavivaban
Pretérito perfecto Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavivei
reavivaches
reavivou
reavivamos
reavivastes
reavivaron
Pretérito pluscuamperfecto Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavivara
reavivaras
reavivara
reavivaramos
reavivarades
reavivaran
Futuro Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavivarei
reavivarás
reavivará
reavivaremos
reavivaredes
reavivarán
Condicional Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavivaría
reavivarías
reavivaría
reavivariamos
reavivariades
reavivarían

Subxuntivo

Presente Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavive
reavives
reavive
reavivemos
reavivedes
reaviven
Imperfecto Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavivase
reavivases
reavivase
reavivasemos
reavivasedes
reavivasen
Futuro Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavivar
reavivares
reavivar
reavivarmos
reavivardes
reavivaren

Imperativo

Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
-
reaviva
-
-
reavivade
-

Formas nominais

Infinitivo conxugado Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
reavivar
reavivares
reavivar
reavivarmos
reavivardes
reavivaren
Xerundio reavivando
Participio reavivado
reavivada
reavivados
reavivadas