bicar

< bico
  1. v t Tocar cos beizos a alguén ou a algunha cousa para mostar afecto ou como saúdo.
  2. v i Bater unha cousa contra outra.
  3. v pron Darse bicos dúas persoas.

Sinónimos

Citas

  • Bicoulle a man á raíña ao mesmo tempo que se inclinaba diante dela
  • Cando se viron bicáronse apaixonadamente
  • Gustáballe ver como se bicaban as pombas
  • O vaso rompeu ao bicar coa botella
Verbo: bicar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

bico

bicas

bica

bicamos

bicades

bican

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

bicaba

bicabas

bicaba

bicabamos

bicabades

bicaban

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

biquei

bicaches

bicou

bicamos

bicastes

bicaron

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

bicara

bicaras

bicara

bicaramos

bicarades

bicaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

bicarei

bicarás

bicará

bicaremos

bicaredes

bicarán

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

bicaría

bicarías

bicaría

bicariamos

bicariades

bicarían

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

bique

biques

bique

biquemos

biquedes

biquen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

bicase

bicases

bicase

bicasemos

bicasedes

bicasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

bicar

bicares

bicar

bicarmos

bicardes

bicaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

bica

-

-

bicade

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

bicar

bicares

bicar

bicarmos

bicardes

bicaren

Xerundio

bicando

Participio

bicado

bicada

bicados

bicadas