barrufar

< barrufa
  1. v i Caer barrufa. Ex: Barrufou toda a mañá e non puidemos ir ó campo.

Citas

  • Barrufou toda a mañá e non puidemos ir ao campo.
Verbo: barrufar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufa

-

-

-

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufaba

-

-

-

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufou

-

-

-

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufara

-

-

-

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufará

-

-

-

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufaría

-

-

-

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufe

-

-

-

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufase

-

-

-

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufar

-

-

-

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

%

-

-

%

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

barrufar

-

-

-

Xerundio

barrufando

Participio

barrufado

barrufada

barrufados

barrufadas