avilanar

< vilán
  1. v t Facer que alguén adquira maneiras de vilán.
  2. v pron Converterse en vilán.

Confrontacións

Citas

  • Avilanouse de vello porque antes estaba considerado como boa persoa
  • Xa non é o mesmo, o paso polo cárcere avilanouno
Verbo: avilanar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilano

avilanas

avilana

avilanamos

avilanades

avilanan

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilanaba

avilanabas

avilanaba

avilanabamos

avilanabades

avilanaban

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilanei

avilanaches

avilanou

avilanamos

avilanastes

avilanaron

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilanara

avilanaras

avilanara

avilanaramos

avilanarades

avilanaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilanarei

avilanarás

avilanará

avilanaremos

avilanaredes

avilanarán

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilanaría

avilanarías

avilanaría

avilanariamos

avilanariades

avilanarían

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilane

avilanes

avilane

avilanemos

avilanedes

avilanen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilanase

avilanases

avilanase

avilanasemos

avilanasedes

avilanasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilanar

avilanares

avilanar

avilanarmos

avilanardes

avilanaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

avilana

-

-

avilanade

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

avilanar

avilanares

avilanar

avilanarmos

avilanardes

avilanaren

Xerundio

avilanando

Participio

avilanado

avilanada

avilanados

avilanadas