sobrevir

< lat supervenīre
  1. v i Ocorrer algo de súpeto e de imprevisto. Ex: Sobreveulle unha suor moi fría.

Citas

  • Sobreveulle unha suor moi fría.
Verbo: sobrevir
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobrevén

-

-

sobreveñen

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobreviña

-

-

sobreviñan

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobreveu

-

-

sobreviñeron

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobreviñera

-

-

sobreviñeran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobrevirá

-

-

sobrevirán

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobreviría

-

-

sobrevirían

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobreveña

-

-

sobreveñan

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobreviñese

-

-

sobreviñesen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobreviñer

-

-

sobreviñeren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

%

-

-

%

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

-

sobrevir

-

-

sobreviren

Xerundio

sobrevindo

Participio

sobrevindo/sobrevido

sobrevinda/sobrevida

sobrevindos/sobrevidos

sobrevindas/sobrevidas