absolver

< lat absolvĕre ab- + solvĕre ‘desatar, soltar, librar’
  1. v t DER/RELIX Declarar unha absolución. Ex: O xurado popular non absolveu o funcionario público do delito de prevaricación Ex: O crego absolveuno das súas culpas cando a confesou

Sinónimos

Antónimos

Citas

  • O crego absolveuno das súas culpas cando a confesou
  • O xurado popular non absolveu o funcionario público do delito de prevaricación
Verbo: absolver
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolvo

absolves

absolve

absolvemos

absolvedes

absolven

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolvía

absolvías

absolvía

absolviamos

absolviades

absolvían

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolvín

absolviches

absolveu

absolvemos

absolvestes

absolveron

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolvera

absolveras

absolvera

absolveramos

absolverades

absolveran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolverei

absolverás

absolverá

absolveremos

absolveredes

absolverán

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolvería

absolverías

absolvería

absolveriamos

absolveriades

absolverían

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolva

absolvas

absolva

absolvamos

absolvades

absolvan

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolvese

absolveses

absolvese

absolvesemos

absolvesedes

absolvesen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolver

absolveres

absolver

absolvermos

absolverdes

absolveren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

absolve

-

-

absolvede

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

absolver

absolveres

absolver

absolvermos

absolverdes

absolveren

Xerundio

absolvendo

Participio

absolto/absolvido

absolta/absolvida

absoltos/absolvidos

absoltas/absolvidas