falir

< lat fallĕre ‘enganar’
  1. v i Enganar a alguén ou faltar á palabra dada.
Verbo: falir
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

falo

fales

fale

falimos

falides

falen

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

falía

falías

falía

faliamos

faliades

falían

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

falín

faliches

faliu

falimos

falistes

faliron

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

falira

faliras

falira

faliramos

falirades

faliran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

falirei

falirás

falirá

faliremos

faliredes

falirán

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

faliría

falirías

faliría

faliriamos

faliriades

falirían

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

fala

falas

fala

falamos

falades

falan

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

falise

falises

falise

falisemos

falisedes

falisen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

falir

falires

falir

falirmos

falirdes

faliren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

fale

-

-

falide

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

falir

falires

falir

falirmos

falirdes

faliren

Xerundio

falindo

Participio

falido

falida

falidos

falidas