abdicar

< lat abdĭcāre
  1. v t Renunciar voluntariamente a un cargo, especialmente un monarca en favor de quen o segue na liña sucesoria. Tm abs.
  2. v i Abandonar definitivamente as ideas ou opinións que se defendían.

Confrontacións

Citas

  • Aínda que lle doía, abdicou o seu poder
  • O rei abdicou en favor de seu fillo
  • Vendo que se seguía aquel camiño non ía chegar a ningún sitio, abdicou das súas crenzas
Verbo: abdicar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdico

abdicas

abdica

abdicamos

abdicades

abdican

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdicaba

abdicabas

abdicaba

abdicabamos

abdicabades

abdicaban

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdiquei

abdicaches

abdicou

abdicamos

abdicastes

abdicaron

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdicara

abdicaras

abdicara

abdicaramos

abdicarades

abdicaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdicarei

abdicarás

abdicará

abdicaremos

abdicaredes

abdicarán

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdicaría

abdicarías

abdicaría

abdicariamos

abdicariades

abdicarían

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdique

abdiques

abdique

abdiquemos

abdiquedes

abdiquen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdicase

abdicases

abdicase

abdicasemos

abdicasedes

abdicasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdicar

abdicares

abdicar

abdicarmos

abdicardes

abdicaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

abdica

-

-

abdicade

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

abdicar

abdicares

abdicar

abdicarmos

abdicardes

abdicaren

Xerundio

abdicando

Participio

abdicado

abdicada

abdicados

abdicadas