burdear

  1. v i Berrar o boi ou a vaca. Ex: O boi burdeaba na corte por mor dunha doenza.

Sinónimos

Confrontacións

Citas

  • O boi burdeaba na corte por mor dunha doenza.
Verbo: burdear
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdeo

burdeas

burdea

burdeamos

burdeades

burdean

Copretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdeaba

burdeabas

burdeaba

burdeabamos

burdeabades

burdeaban

Pretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdeei

burdeaches

burdeou

burdeamos

burdeastes

burdearon

Antepretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdeara

burdearas

burdeara

burdearamos

burdearades

burdearan

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdearei

burdearás

burdeará

burdearemos

burdearedes

burdearán

Pospretérito

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdearía

burdearías

burdearía

burdeariamos

burdeariades

burdearían

Subxuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdee

burdees

burdee

burdeemos

burdeedes

burdeen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdease

burdeases

burdease

burdeasemos

burdeasedes

burdeasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdear

burdeares

burdear

burdearmos

burdeardes

burdearen

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

burdea

-

-

burdeade

-

Formas nominais

Infinitivo conxugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

burdear

burdeares

burdear

burdearmos

burdeardes

burdearen

Xerundio

burdeando

Participio

burdeado

burdeada

burdeados

burdeadas