vibrar

< lat vibrāre
  1. v i Estremecerse un corpo con movementos rápidos e repetidos dun sentido ao outro.
  2. v i Manifestarse un sentimento pola vibración da voz.
  3. v i Estar alguén afectado por unha emoción.

Citas

  • A súa voz vibraba cando falaba do home
  • O teléfono vibraba enriba da mesa
  • Os afeccionados vibraron co gol
Verbo: vibrar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibro

vibras

vibra

vibramos

vibrades

vibran

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibraba

vibrabas

vibraba

vibrabamos

vibrabades

vibraban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibrei

vibraches

vibrou

vibramos

vibrastes

vibraron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibrara

vibraras

vibrara

vibraramos

vibrarades

vibraran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibrarei

vibrarás

vibrará

vibraremos

vibraredes

vibrarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibraría

vibrarías

vibraría

vibrariamos

vibrariades

vibrarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibre

vibres

vibre

vibremos

vibredes

vibren

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibrase

vibrases

vibrase

vibrasemos

vibrasedes

vibrasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibrar

vibrares

vibrar

vibrarmos

vibrardes

vibraren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

vibra

-

-

vibrade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

vibrar

vibrares

vibrar

vibrarmos

vibrardes

vibraren

Gerundio

vibrando

Participio

vibrado

vibrada

vibrados

vibradas