tusir

< lat tussīre
  1. v i Expulsar o aire dos pulmóns con forza e facendo moito ruído, debido á irritación da farinxe ou á obstrución das vías respiratorias.
Verbo: tusir
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tuso

toses

tose

tusimos

tusides

tosen

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tusía

tusías

tusía

tusiamos

tusiades

tusían

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tusín

tusiches

tusiu

tusimos

tusistes

tusiron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tusira

tusiras

tusira

tusiramos

tusirades

tusiran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tusirei

tusirás

tusirá

tusiremos

tusiredes

tusirán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tusiría

tusirías

tusiría

tusiriamos

tusiriades

tusirían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tusa

tusas

tusa

tusamos

tusades

tusan

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tusise

tusises

tusise

tusisemos

tusisedes

tusisen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tusir

tusires

tusir

tusirmos

tusirdes

tusiren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

tuse

-

-

tuside

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

tusir

tusires

tusir

tusirmos

tusirdes

tusiren

Gerundio

tusindo

Participio

tusido

tusida

tusidos

tusidas