trucar

< truco
  1. v t Modificar unha cousa introducindo algún cambio nela.

Palabras vecinas

Verbo: trucar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

truco

trucas

truca

trucamos

trucades

trucan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

trucaba

trucabas

trucaba

trucabamos

trucabades

trucaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

truquei

trucaches

trucou

trucamos

trucastes

trucaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

trucara

trucaras

trucara

trucaramos

trucarades

trucaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

trucarei

trucarás

trucará

trucaremos

trucaredes

trucarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

trucaría

trucarías

trucaría

trucariamos

trucariades

trucarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

truque

truques

truque

truquemos

truquedes

truquen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

trucase

trucases

trucase

trucasemos

trucasedes

trucasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

trucar

trucares

trucar

trucarmos

trucardes

trucaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

truca

-

-

trucade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

trucar

trucares

trucar

trucarmos

trucardes

trucaren

Gerundio

trucando

Participio

trucado

trucada

trucados

trucadas