solapar

< solapa
  1. v t Tapar algo parcial ou enteiramente.
  2. v t Ocultar algo con disimulo.

Citas

  • Solaparon a noticia para non asustar a ninguén
  • Solaparon as tellas para que encaixasen mellor

Palabras vecinas

Verbo: solapar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solapo

solapas

solapa

solapamos

solapades

solapan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solapaba

solapabas

solapaba

solapabamos

solapabades

solapaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solapei

solapaches

solapou

solapamos

solapastes

solaparon

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solapara

solaparas

solapara

solaparamos

solaparades

solaparan

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solaparei

solaparás

solapará

solaparemos

solaparedes

solaparán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solaparía

solaparías

solaparía

solapariamos

solapariades

solaparían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solape

solapes

solape

solapemos

solapedes

solapen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solapase

solapases

solapase

solapasemos

solapasedes

solapasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solapar

solapares

solapar

solaparmos

solapardes

solaparen

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

solapa

-

-

solapade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

solapar

solapares

solapar

solaparmos

solapardes

solaparen

Gerundio

solapando

Participio

solapado

solapada

solapados

solapadas