rodrigar

< rodriga
  1. v t Poñer rodrigas.
  2. v t Atar as plantas ás rodrigas.

Citas

  • Hai que rodrigar esas vides para que medren en condicións
  • Rodrigou as vides onte pola tarde
Verbo: rodrigar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodrigo

rodrigas

rodriga

rodrigamos

rodrigades

rodrigan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodrigaba

rodrigabas

rodrigaba

rodrigabamos

rodrigabades

rodrigaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodriguei

rodrigaches

rodrigou

rodrigamos

rodrigastes

rodrigaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodrigara

rodrigaras

rodrigara

rodrigaramos

rodrigarades

rodrigaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodrigarei

rodrigarás

rodrigará

rodrigaremos

rodrigaredes

rodrigarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodrigaría

rodrigarías

rodrigaría

rodrigariamos

rodrigariades

rodrigarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodrigue

rodrigues

rodrigue

rodriguemos

rodriguedes

rodriguen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodrigase

rodrigases

rodrigase

rodrigasemos

rodrigasedes

rodrigasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodrigar

rodrigares

rodrigar

rodrigarmos

rodrigardes

rodrigaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

rodriga

-

-

rodrigade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

rodrigar

rodrigares

rodrigar

rodrigarmos

rodrigardes

rodrigaren

Gerundio

rodrigando

Participio

rodrigado

rodrigada

rodrigados

rodrigadas