refuxiar

< refuxio
  1. v t Dar refuxio a alguén. Tm fig.
  2. v pron Utilizar un lugar como refuxio.
  3. v pron Procurar amparo ou protección en algo ou en alguén. Tm fig.

Citas

  • Cando se perdeu, refuxiouse nunha cabana, Refuxiouse na súa familia para superar a crise
  • Refuxiaron os polisóns nas súas casas

Palabras vecinas

Verbo: refuxiar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxio

refuxias

refuxia

refuxiamos

refuxiades

refuxian

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxiaba

refuxiabas

refuxiaba

refuxiabamos

refuxiabades

refuxiaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxiei

refuxiaches

refuxiou

refuxiamos

refuxiastes

refuxiaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxiara

refuxiaras

refuxiara

refuxiaramos

refuxiarades

refuxiaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxiarei

refuxiarás

refuxiará

refuxiaremos

refuxiaredes

refuxiarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxiaría

refuxiarías

refuxiaría

refuxiariamos

refuxiariades

refuxiarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxie

refuxies

refuxie

refuxiemos

refuxiedes

refuxien

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxiase

refuxiases

refuxiase

refuxiasemos

refuxiasedes

refuxiasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxiar

refuxiares

refuxiar

refuxiarmos

refuxiardes

refuxiaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

refuxia

-

-

refuxiade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuxiar

refuxiares

refuxiar

refuxiarmos

refuxiardes

refuxiaren

Gerundio

refuxiando

Participio

refuxiado

refuxiada

refuxiados

refuxiadas