refugar

< lat refugāre
  1. v t Non aceptar ou non aproveitar algo que se considera inútil ou sen valor. Ex: Refugaron a comida do día anterior.

Citas

  • Refugaron a comida do día anterior.
Verbo: refugar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refugo

refugas

refuga

refugamos

refugades

refugan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refugaba

refugabas

refugaba

refugabamos

refugabades

refugaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refuguei

refugaches

refugou

refugamos

refugastes

refugaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refugara

refugaras

refugara

refugaramos

refugarades

refugaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refugarei

refugarás

refugará

refugaremos

refugaredes

refugarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refugaría

refugarías

refugaría

refugariamos

refugariades

refugarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refugue

refugues

refugue

refuguemos

refuguedes

refuguen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refugase

refugases

refugase

refugasemos

refugasedes

refugasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refugar

refugares

refugar

refugarmos

refugardes

refugaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

refuga

-

-

refugade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

refugar

refugares

refugar

refugarmos

refugardes

refugaren

Gerundio

refugando

Participio

refugado

refugada

refugados

refugadas