reavivar

< re- + avivar
  1. v t Facer máis vivo e intenso. Tm v pron. Ex: Hai que reavivar o lume, Faille falta tempo para que se reaviven os seus recordos.

Citas

  • Hai que reavivar o lume, Faille falta tempo para que se reaviven os seus recordos.
Verbo: reavivar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavivo

reavivas

reaviva

reavivamos

reavivades

reavivan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavivaba

reavivabas

reavivaba

reavivabamos

reavivabades

reavivaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavivei

reavivaches

reavivou

reavivamos

reavivastes

reavivaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavivara

reavivaras

reavivara

reavivaramos

reavivarades

reavivaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavivarei

reavivarás

reavivará

reavivaremos

reavivaredes

reavivarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavivaría

reavivarías

reavivaría

reavivariamos

reavivariades

reavivarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavive

reavives

reavive

reavivemos

reavivedes

reaviven

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavivase

reavivases

reavivase

reavivasemos

reavivasedes

reavivasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavivar

reavivares

reavivar

reavivarmos

reavivardes

reavivaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

reaviva

-

-

reavivade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

reavivar

reavivares

reavivar

reavivarmos

reavivardes

reavivaren

Gerundio

reavivando

Participio

reavivado

reavivada

reavivados

reavivadas