obturar

< lat obturāre
  1. v t Tapar ou pechar unha abertura ou un conduto.
  2. v t MED Restaurar a estrutura das moas ou dos dentes afectados pola carie.

Sinónimos

Confrontaciones

Citas

  • A sucidade que traía a auga obturou os desaugadoiros
Verbo: obturar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obturo

obturas

obtura

obturamos

obturades

obturan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obturaba

obturabas

obturaba

obturabamos

obturabades

obturaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obturei

obturaches

obturou

obturamos

obturastes

obturaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obturara

obturaras

obturara

obturaramos

obturarades

obturaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obturarei

obturarás

obturará

obturaremos

obturaredes

obturarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obturaría

obturarías

obturaría

obturariamos

obturariades

obturarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obture

obtures

obture

obturemos

obturedes

obturen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obturase

obturases

obturase

obturasemos

obturasedes

obturasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obturar

obturares

obturar

obturarmos

obturardes

obturaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

obtura

-

-

obturade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

obturar

obturares

obturar

obturarmos

obturardes

obturaren

Gerundio

obturando

Participio

obturado

obturada

obturados

obturadas