anicar

< lat nihil ‘nada’ ?
  1. v pron anesgar. Ex: A galiña anicouse enriba dos seus ovos para darlles calor Ex: Anicou o seu corpo tralas malas novas que lle facilitaron

Citas

  • A galiña anicouse enriba dos seus ovos para darlles calor
  • Anicou o seu corpo tralas malas novas que lle facilitaron

Formas incorrectas

anicrar
Verbo: anicar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

anico

anicas

anica

anicamos

anicades

anican

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

anicaba

anicabas

anicaba

anicabamos

anicabades

anicaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aniquei

anicaches

anicou

anicamos

anicastes

anicaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

anicara

anicaras

anicara

anicaramos

anicarades

anicaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

anicarei

anicarás

anicará

anicaremos

anicaredes

anicarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

anicaría

anicarías

anicaría

anicariamos

anicariades

anicarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

anique

aniques

anique

aniquemos

aniquedes

aniquen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

anicase

anicases

anicase

anicasemos

anicasedes

anicasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

anicar

anicares

anicar

anicarmos

anicardes

anicaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

anica

-

-

anicade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

anicar

anicares

anicar

anicarmos

anicardes

anicaren

Gerundio

anicando

Participio

anicado

anicada

anicados

anicadas