izar

< fr hisser al hissen ‘elevar’
  1. v t Elevar algo no aire mediante cordas ou poleas, especialmente bandeiras ou velas. Ex: Os mariñeiros izaron as velas un pouco antes de chegar a porto.

Citas

  • Os mariñeiros izaron as velas un pouco antes de chegar a porto.

Palabras vecinas

Verbo: izar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

izo

izas

iza

izamos

izades

izan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

izaba

izabas

izaba

izabamos

izabades

izaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

icei

izaches

izou

izamos

izastes

izaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

izara

izaras

izara

izaramos

izarades

izaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

izarei

izarás

izará

izaremos

izaredes

izarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

izaría

izarías

izaría

izariamos

izariades

izarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

ice

ices

ice

icemos

icedes

icen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

izase

izases

izase

izasemos

izasedes

izasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

izar

izares

izar

izarmos

izardes

izaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

iza

-

-

izade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

izar

izares

izar

izarmos

izardes

izaren

Gerundio

izando

Participio

izado

izada

izados

izadas