alburgar

  1. v t Presentar algo como certo cando non o é.
  2. v i Dicir mentiras para disfrazar a realidade.

Citas

  • Alburgaba máis cando chegaban as notas do colexio
  • Alburgou os seus amigos por non lle facer caso
Verbo: alburgar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburgo

alburgas

alburga

alburgamos

alburgades

alburgan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburgaba

alburgabas

alburgaba

alburgabamos

alburgabades

alburgaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburguei

alburgaches

alburgou

alburgamos

alburgastes

alburgaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburgara

alburgaras

alburgara

alburgaramos

alburgarades

alburgaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburgarei

alburgarás

alburgará

alburgaremos

alburgaredes

alburgarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburgaría

alburgarías

alburgaría

alburgariamos

alburgariades

alburgarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburgue

alburgues

alburgue

alburguemos

alburguedes

alburguen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburgase

alburgases

alburgase

alburgasemos

alburgasedes

alburgasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburgar

alburgares

alburgar

alburgarmos

alburgardes

alburgaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

alburga

-

-

alburgade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

alburgar

alburgares

alburgar

alburgarmos

alburgardes

alburgaren

Gerundio

alburgando

Participio

alburgado

alburgada

alburgados

alburgadas