divinizar

< divino
  1. v t Considerar a algo ou a alguén coma un deus.
  2. v t Exaltar ou loar esaxeradamente a unha cousa ou a alguén como se fose sobrehumano.

Sinónimos

Confrontaciones

Citas

  • Algunhas culturas divinizan os elementos da natureza
  • Os trobadores das cantigas de amor divinizaban as súas amadas
Verbo: divinizar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinizo

divinizas

diviniza

divinizamos

divinizades

divinizan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinizaba

divinizabas

divinizaba

divinizabamos

divinizabades

divinizaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinicei

divinizaches

divinizou

divinizamos

divinizastes

divinizaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinizara

divinizaras

divinizara

divinizaramos

divinizarades

divinizaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinizarei

divinizarás

divinizará

divinizaremos

divinizaredes

divinizarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinizaría

divinizarías

divinizaría

divinizariamos

divinizariades

divinizarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinice

divinices

divinice

divinicemos

divinicedes

divinicen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinizase

divinizases

divinizase

divinizasemos

divinizasedes

divinizasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinizar

divinizares

divinizar

divinizarmos

divinizardes

divinizaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

diviniza

-

-

divinizade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

divinizar

divinizares

divinizar

divinizarmos

divinizardes

divinizaren

Gerundio

divinizando

Participio

divinizado

divinizada

divinizados

divinizadas