afillar

< lat affiliare ad ‘a’ + filiu ‘fillo’
  1. v t Facer ou poñerse de padriño ou madriña de alguén.
  2. v t Acoller como fillo, cumprindo os requisitos establecidos pola lei, a alguén que non o é de xeito natural.
  3. v i BOT Botar gromos os vexetais.

Citas

  • Felicitámolos porque afillaron a unha nena coa sida
  • Os avós afillaron o meniño no bautismo na igrexa de San Xoán
  • Os carballos comezaron a afillar
Verbo: afillar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afillo

afillas

afilla

afillamos

afillades

afillan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afillaba

afillabas

afillaba

afillabamos

afillabades

afillaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afillei

afillaches

afillou

afillamos

afillastes

afillaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afillara

afillaras

afillara

afillaramos

afillarades

afillaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afillarei

afillarás

afillará

afillaremos

afillaredes

afillarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afillaría

afillarías

afillaría

afillariamos

afillariades

afillarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afille

afilles

afille

afillemos

afilledes

afillen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afillase

afillases

afillase

afillasemos

afillasedes

afillasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afillar

afillares

afillar

afillarmos

afillardes

afillaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

afilla

-

-

afillade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afillar

afillares

afillar

afillarmos

afillardes

afillaren

Gerundio

afillando

Participio

afillado

afillada

afillados

afilladas