aferretar

< ferrete
  1. v t Estimular o movemento dos animais de carga pinchándoos cun aguillón.
  2. v t Cravar as abellas ou avespas o ferrete en alguén.
  3. v t Colocar no fuciño dun porco un arame para evitar que foce.

Citas

  • Aferretáronme cinco veces por meter a man nun avespeiro
  • Aferretárono porque só facía fozar na terra
  • ¡Aferrétaos para que se movan dunha vez!
Verbo: aferretar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferreto

aferretas

aferreta

aferretamos

aferretades

aferretan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferretaba

aferretabas

aferretaba

aferretabamos

aferretabades

aferretaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferretei

aferretaches

aferretou

aferretamos

aferretastes

aferretaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferretara

aferretaras

aferretara

aferretaramos

aferretarades

aferretaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferretarei

aferretarás

aferretará

aferretaremos

aferretaredes

aferretarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferretaría

aferretarías

aferretaría

aferretariamos

aferretariades

aferretarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferrete

aferretes

aferrete

aferretemos

aferretedes

aferreten

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferretase

aferretases

aferretase

aferretasemos

aferretasedes

aferretasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferretar

aferretares

aferretar

aferretarmos

aferretardes

aferretaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

aferreta

-

-

aferretade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferretar

aferretares

aferretar

aferretarmos

aferretardes

aferretaren

Gerundio

aferretando

Participio

aferretado

aferretada

aferretados

aferretadas