aferir

< lat *afferĕre ou *afferire aferre ‘levar, traer, conducir ’
  1. v t Cotexar os distintos pesos e medidas cos seus respectivos padróns. Ex: Aferírono como culpable por pasar cerca do lugar do atraco

Sinónimos

Citas

  • Aferírono como culpable por pasar cerca do lugar do atraco
Verbo: aferir
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afiro

afires

afire

aferimos

aferides

afiren

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afería

aferías

afería

aferiamos

aferiades

aferían

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferín

aferiches

aferiu

aferimos

aferistes

aferiron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferira

aferiras

aferira

aferiramos

aferirades

aferiran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferirei

aferirás

aferirá

aferiremos

aferiredes

aferirán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferiría

aferirías

aferiría

afeririamos

afeririades

aferirían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

afira

afiras

afira

afiramos

afirades

afiran

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferise

aferises

aferise

aferisemos

aferisedes

aferisen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferir

aferires

aferir

aferirmos

aferirdes

aferiren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

afire

-

-

aferide

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

aferir

aferires

aferir

aferirmos

aferirdes

aferiren

Gerundio

aferindo

Participio

aferido

aferida

aferidos

aferidas