choupar

< voz onomatopeica
  1. v i Bater coas mans ou con algunha cousa na auga ou noutro líquido de xeito que chapuce.

Palabras vecinas

Verbo: choupar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

choupo

choupas

choupa

choupamos

choupades

choupan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

choupaba

choupabas

choupaba

choupabamos

choupabades

choupaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

choupei

choupaches

choupou

choupamos

choupastes

chouparon

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

choupara

chouparas

choupara

chouparamos

chouparades

chouparan

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

chouparei

chouparás

choupará

chouparemos

chouparedes

chouparán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

chouparía

chouparías

chouparía

choupariamos

choupariades

chouparían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

choupe

choupes

choupe

choupemos

choupedes

choupen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

choupase

choupases

choupase

choupasemos

choupasedes

choupasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

choupar

choupares

choupar

chouparmos

choupardes

chouparen

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

choupa

-

-

choupade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

choupar

choupares

choupar

chouparmos

choupardes

chouparen

Gerundio

choupando

Participio

choupado

choupada

choupados

choupadas