charruar

< charrúa
  1. v t Arar a terra coa charrúa.

Palabras vecinas

Verbo: charruar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charrúo

charrúas

charrúa

charruamos

charruades

charrúan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charruaba

charruabas

charruaba

charruabamos

charruabades

charruaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charruei

charruaches

charruou

charruamos

charruastes

charruaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charruara

charruaras

charruara

charruaramos

charruarades

charruaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charruarei

charruarás

charruará

charruaremos

charruaredes

charruarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charruaría

charruarías

charruaría

charruariamos

charruariades

charruarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charrúe

charrúes

charrúe

charruemos

charruedes

charrúen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charruase

charruases

charruase

charruasemos

charruasedes

charruasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charruar

charruares

charruar

charruarmos

charruardes

charruaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

charrúa

-

-

charruade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

charruar

charruares

charruar

charruarmos

charruardes

charruaren

Gerundio

charruando

Participio

charruado

charruada

charruados

charruadas