buligar

< lat bullicare
  1. v i Moverse con rapidez e con certa inquietude, dun lugar para outro.
  2. v i Tremer lixeiramente un corpo luminoso.

Sinónimos

Citas

  • Os bacoriños buligan pola corte porque teñen fame, Meu pai buligaba polo corredor mentres esperaba noticias do médico
Verbo: buligar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buligo

buligas

buliga

buligamos

buligades

buligan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buligaba

buligabas

buligaba

buligabamos

buligabades

buligaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buliguei

buligaches

buligou

buligamos

buligastes

buligaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buligara

buligaras

buligara

buligaramos

buligarades

buligaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buligarei

buligarás

buligará

buligaremos

buligaredes

buligarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buligaría

buligarías

buligaría

buligariamos

buligariades

buligarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buligue

buligues

buligue

buliguemos

buliguedes

buliguen

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buligase

buligases

buligase

buligasemos

buligasedes

buligasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buligar

buligares

buligar

buligarmos

buligardes

buligaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

buliga

-

-

buligade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

buligar

buligares

buligar

buligarmos

buligardes

buligaren

Gerundio

buligando

Participio

buligado

buligada

buligados

buligadas