britar

< brita
  1. v t birtar. Ex: Britaron o camiño para arranxalo un pouco Ex: Britou a leira para regar

Citas

  • Britaron o camiño para arranxalo un pouco
  • Britou a leira para regar
Verbo: britar
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

brito

britas

brita

britamos

britades

britan

Pretérito imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

britaba

britabas

britaba

britabamos

britabades

britaban

Pretérito perfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

britei

britaches

britou

britamos

britastes

britaron

Pretérito pluscuamperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

britara

britaras

britara

britaramos

britarades

britaran

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

britarei

britarás

britará

britaremos

britaredes

britarán

Condicional

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

britaría

britarías

britaría

britariamos

britariades

britarían

Subjuntivo

Presente

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

brite

brites

brite

britemos

britedes

briten

Imperfecto

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

britase

britases

britase

britasemos

britasedes

britasen

Futuro

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

britar

britares

britar

britarmos

britardes

britaren

Imperativo

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

-

brita

-

-

britade

-

Formas nominales

Infinitivo conjugado

Eu

Ti

El/Ela

Nós

Vós

Eles/Elas

britar

britares

britar

britarmos

britardes

britaren

Gerundio

britando

Participio

britado

britada

britados

britadas